Tik grandiozu vēstījumu ir grūti pat iesākt. Fotogrāfiju man ir pusotrs tūkstotis, balss piezīmju kādas 30, naudas visam pasākumam iztērēts ap štuku latu, bet cik kilometru noietu, to vispār ne saskaitīt, ja pieskaita lidojumu līdz Hanojai vairāk nekā 7000 km garumā.
Uzreiz lūdzu neuztvert stāstu burtiski, jo manas pļāpas ir drīzāk mītu radīšana, par ko es vienmēr brīdinu. Cenas un citi orientieri ir doti aptuveni: vienalga simt reizes mainīsies, un es tos arī nepierakstīju. Kas attiecas uz notikumiem un to vērtējumu, tad tas viss ir dots caur manas nepilnīgās apziņas prizmu. Parasti cilvēkiem atskaitēs tāpat svarīgas ir emocijas un iespaidi, nevis matemātiska precizitāte detaļās.
Uz Vjetnamu devās 3 cilvēki: Intars, Anna un Vladislavs, tas ir, es.
Anna un Intars teica, lai es par viņiem nerakstu, tāpēc tur, kur tas būs iespējams, es tā arī darīšu.
Vispār daži visiem zināmi cilvēki apmēram 5 un vairāk sākotnēji taisījās lidot uz Šrilanku, pēc tam uz Madagaskaru. Variants par Vjetnamu radās tāpēc, ka iekš https://skyscanner.net trāpījās lēta biļete pa tiešo no Rīgas, turklāt tur meklētājs ir tā iekārtots, ka var skatīties biļetes, piemēram, no "Rīgas" uz "jebkurieni", kas ir ļoti ērti, ja vajag vienkārši jebkādu interesantu un lētu variantu.
Ne visi varēja vai gribēja lidot uz Vjetnamu, tāpēc rezultātā palikām tikai divi: es un Anna, vēlāk pēc Annas piedāvājuma pievienojās Intars.
Biļetes mēs nopirkām janvārī. Polijas kompānijas LOT Polish Airlines biļete, kura pazaudēja manu čemodānu, kad es pēdējo reizi atgriezos no ASV. Taču zemajai cenai un ērtajam savienojumam pretoties grūti, tāpēc elektroniskā biļete 445 latu vērtībā (bez veļikiem) turp un atpakaļ tika iepirkta ar LOT darbinieka palīdzību no Rīgas lidostas.
Ar pirkšanu sanāca problēma; ar velosipēdiem lidmašīnās bieži ir problēmas. Kad es runāju ar LOT aģentu, man teica, ka biļetes jāpērk caur viņiem, lai pārliecinātos par to, ka lidmašīnā būs vieta velosipēdiem. Taču biļeti pirka Anna, un viņai jau pateica, ka vieta ir, un vispirms biļete jānopērk internetā LOT mājaslapā, bet pēc tam veļikus pievienos. Bet maksa par to pārvešanu vispār pirms izlidošanas. Tomēr, kad Anna nopirka mums visiem biļetes, atklājās, ka uz atpakaļreisu no Varšavas 5. datumā veļikus nevar ielikt - lidmašīna par mazu. Bet atsevišķi no pasažieriem LOT veļikus vest negribēja. Par biļešu pārcelšanu uz citu datumu, kurā izlidoja lielāka izmēra kukuruzņiks, no mums mēģināja noplēst 100 eiro no cilvēka. Par laimi, Anna salika tiem LOT redīsiem smadzenes pa plauktiņiem, un datumu tomēr pārcēla bez maksas.
Rezultātā izlidojām mēs trešdien, 20. aprīlī 6.20, bet atgriezāmies ceturtdien, 5. maijā 0.50 pēc Latvijas laika. Šādi datumi bija ieplānoti, lai iekļautu sevī Latvijas valsts svētkus - Lieldienas, pirmo un ceturto maiju, tādējādi pagarinot braucienu līdz gandrīz trīs nedēļām - divas atvaļinājuma+svētki. Zināms fints ar ausīm.
Kas attiecas uz iepriekšējo sagatavošanos, tad, neskaitot mantas (par kurām vajadzīgs atsevišķs raksts), bija nepieciešams vismaz:
1. Vīza. Pasūta iepriekš vienā no speclapām, saucas Visa On Arrival. Es pasūtīju iekš https://www.myvietnamvisa.com/. Pašu vīzu ielīmē ierodoties lidostā, jābūt aizpildītam iesniegumam un divām fotogrāfijām. Pasūtījums maksā ap 20 baksiem, pati vīza lidostā vēl 25 baksus. Vīza ļauj atrasties valstī 1 mēnesi.
2. Potes. Es taisīju tikai pret hepatītiem A+B (kombinētā vakcīna), viena deva maksā ap 30 latiem, vajag 3 devas. Otro taisa pēc mēneša, trešo pēc pusgada, imunitāte ir jau pēc otrās, trešā vajadzīga imunitātei uz mūžu. Šī pote ir ļoti svarīga, bet var iztikt pat bez tās, ja ēd ļoti uzmanīgi, mazgā rokas, un ja jums ir laba imunitāte.
Daži taisa potes vēl arī pret vēdertīfu (12 ls), dzelteno drudzi (hvz), ņem līdzi tabletes pret malāriju (pošu pret to nav). No tabletēm mēdz būt blaknes, uzmanīgi. Mēs turpretī paņēmām pretodu tīklu visam ķermenim, tas nenoderēja. Man ārsts ieteica vakcīnas tikai pret hepatītiem A un B. Par Latvijas Veselības ministrijas rekomendācijām attiecībā uz potēm uz dažādām valstīm ir brošūra.
Vēl ir ļoti labi, ja ir derīga pote pret difteriju, man tā bija ļoti veca, droši vien vēl no skolas laikiem, un atjaunot es nepaspēju. To atjauno reizi 3-5 gados, Latvijā - pie ģimenes ārsta, bez maksas.
3. Apdrošināšana. Cilvēki taisa dažādās kompānijās. Var apdrošināt veselību+bagāžu+neparedzētas izmaiņas braucienā. Man tikai veselība minimāli Swedbank internetbankā sanāca 10 lati uz visām dienām Vjetnamā. Apdrošināšana no lielā kantora SOS International, Hanojā (Vjetnamas galvaspilsētā, kur mēs ielidojām) ir diennakts pārstāvniecība. Citās firmās apdrošināšana maksātu 20-70 latus.
Es neuztaisīju apdrošināšanu bagāžai tāpēc, ka lasīju rakstu, kur autors skaidro, ka apdrošināšana - kā kazino. Kopumā kazino uzvar. Proti, ilgtermiņā jūs samaksāsiet apdrošinātājam vairāk naudas nekā viņš jums. Tāpēc apdrošināšanu ir jēga taisīt tikai tam, ko jūs nevarat atļauties zaudēt. Es tādu lietu zinu tikai vienu - savu veselību, kura jau tā nespīd, tāpēc sargāju dubulti.
ES valstīm apdrošināšanu var netaisīt, bet uztaisīt bezmaksas Eiropas apdrošināšanas karti EVAK. Tā ir sliktāka nekā komerciālā apdrošināšana, bet daudz labāka nekā nekas.
4. Protams, ir labi, ja ir nauda, vismaz 500 baksu - uz kartes un arī skaidrā (noderīgi nozanāčīt citā vietā, ja nu nozog maku). Baksi Vjetnamā cirkulē universāli, samainīt un samaksāt ar tiem nav problēmu. (Eiro nerullē).
5. Dokumenti. Jāpārbauda pases derīguma termiņš. Tiesības nav baigi vajadzīgas, Vjetnamā mopēdus izīrē arī bez tām.
6. Ja jūs taisāties braukt kaut kur ar vilcienu, vēlams biļeti nopirkt iepriekš. Uz autobusu nav tik svarīgi, jo to ir daudz, iekāpsiet nākamajā. Tiesa gan, klīst baumas, ka autobusos ne vienmēr ņem pretī veļikus, ņemiet to vērā. Mūsējos, taisnību sakot, paņēma bez problēmām, bet tikai tāpēc, ka bija vieta - varēja arī nepietikt.
Viesnīcas iepriekš rezervēt nav jēgas - viesnīcu daudz, cenas zemas (10-20$ par istabu), vietas vienmēr ir.